Mazpulks ir manas dzīves sakne! 03/04/2011

Manas mazpulcēna gaitas aizsākās 1998. gada pavasarī, kad tā nu sagadījās, ka bija iespēja tikt uz mazpulku saimniecību. Jau ar pirmo reizi tur esot, tur arī paliku. Un tā ikdienas pēc skolas mēroju šos pāris kilometrus uz 437. Dobeles mazpulka saimniecību „Zaļkalni”. Arī vasarā nebija citādi, mēroju šo ceļu un manos 10 gados kā pilsētas bērnam tas nebija nekāds šķērslis. Jau pirmajā gadā tika iedalīts ampēram 100 m² liels zemes pleķītis, kurā audzēju dažādas dārzeņu kultūras. Tā nu katru gadu par kādu no kultūraugiem rakstīju individuālo projektu. Saimniecības kopplatība bija 4.2 ha, kuros vēl arī bija augļu dārzs, dažādi lopiņi, un, protams, mājas sargi. Katru gadu arī tika rakstīti grupas projekti par jauno augļu dārzu, un man tika uzticēts apkopt mazās pundurābelītes un bumbierītes. Mēs mazpulkā ar projektiem tikām norūdīti diezgan cītīgi, un arī visus citus darbus nevarējām darīt šā tā.

Ciemos pie A. Kliestas 80 gadu jubilejā

Par īstu mazpulcēnu kļuvu, kad tā paša gada rudenī K.Ulmaņa piemiņas pasākuma laikā „Pikšās” tika dots svinīgais solījums, un tika piešķirtas mazpulku nozīmītes. Vēl spilgti stāv atmiņā, kad mums meitenēm arī tika iedalītas pelēkās krāsas mazpulku formas, kas bija jāvelk uz visiem mazpulku pasākumiem.

Pirmais LIELAIS PALDIES būtu jāsaka mazpulka vadītājai Ainai Kliestai. Es varu teikt, ka mazpulki noteikti man dzīvē ir devuši neatsveramu vērtību, dzīves gudrību, sadzīvot ar dabu, tās skaņām un smelties tajās iedvesmas. Tāpat arī nevar aizmirst Zemgales reģionālās pārvaldes agronomu Vilni Reinfeldu, kas atbalstīja mazpulka darbību un vērtēja arī mūsu lauciņus, lai noteiktu, kurš tiks uz lielo nometni un arī uz projektu forumu vienmēr tika sarakstītas recenzijas. Kā arī lielais paldies būtu sakāms Bļodnieka kungam, kas atbalstīja mazpulku gan finansiāli, gan sūtīja no ASV sēklas. Tāpat mazpulks sadarbojās ar „Daugavas vanagiem”, „Lauku Avīze”. Būtībā, mazpulkam bija daudz draugu un atbalstītāju, arī, nešķirojot kurš labāks vai sliktāks, ikviens būtu paldies vērts.

Gadi gāja, un diez gan skumji bija, kad mazpulku vadītājai gadījās trauma, kas liedza turpināt aktīvās mazpulku gaitas. Un neiedziļinoties vadītāju maiņas procesā, arī tagadējai mazpulku vadītājai, BJC centra direktorei Ilgai Elksnītei pienākas LIELAIS PALDIES! Jo ja manas mazpulcēna gaitas būtu pārtrūkušas, kas zina, es varbūt nebūtu, kur esmu tagad, jo par spīti skolas biedru nicīgajai attieksmei, aizejot mācīties uz ģimnāziju, es nemainīju savas dzīves uztveri, vērtības. Turpināju iesākto uz savu iniciatīvu un ļāvos pārmaiņām, kas ienāca mazpulkā mainoties vadītājām. Jaunas iespējas, idejas, projekti.

Un esmu priecīga, ka manas saiknes ar mazpulkiem nav ne mazākā mērā zudušas un ir iespēja darboties superīgi foršajā Rīgas klubiņā!

Un visbeidzot, kurš gan noliegs un apšaubīs, ka neizsakāmi MILZĪGS PALDIES PIENĀKAS šīs organizācijas stūrmaņiem, jo ja nebūtu šī organizācija, šie visi cilvēki ar āboliņa lapiņu sirdī, tad mēs ikviens nez vai šādi spētu sarakstīt tik daudz labā un pozitīvā, kas ar mums noticis.

Šobrīd studēju Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauksaimniecības fakultātes 4. kursā. Un tas liekas tik pašsaprotami, ka esmu šeit un redzu savu nākotni Latvijas laukos. Un bija tik patīkami, ka iepazīstot jaunus cilvēkus, atklājas, kas arī ir bijuši mazpulcēni, un ir tik jauki atcerēties visu, kas noticis foršajos mazpulku pasākumos un justies kā starp savējiem.

Solvita Zeipiņa

437. Dobeles mazpulks „Jaunaudze”

Rīgas klubiņš

Mēs esam labāki vien ar to, ka mums dots tik daudz! 02/04/2011

Viss sākās 2001.gada septembrī, atnākot uz Rēzeknes pilsētas Skolēnu interešu centru un satiekot dzīvespriecīgo, mērķtiecīgo un karstasinīgo – DZINTRU GRIBUSTI. Viņa ir pilna ar idejām, sapņiem… Rezultāts tam visam ir tāds, ka pilsēta var lepoties ar pirmo un pagaidām vienīgo mazpulku Rēzeknē – mazpulku „TAURENĪTIS” ar tā uzņēmīgo un radošo vadītāju. Vēl tagad atceros, kā toreiz aicināju savus draugus, paziņas, radus līdz ar mani aktīvi darboties mazpulkā, attīstīt sevi, parādīt, ko varam un sasniegt augstākos mērķus. Pilnīgi neticami, cik lieli mēs jau esam izauguši, mēs, kuri 2001.gadā vēl bijām tik nobijušies, satraukušies un maziņi. 🙂

No kreisās: Dzintra Gribuste, Laura Gribuste, Daira Landsberga. 2010. gada novembrī.

Dzintra mums tad bija kā māmiņa. Viņa mums ir iemācījusi milzum daudz – saprašanu par projektiem, to mērķiem, izpildi un realizāciju, to, kā kļūt patstāvīgiem, viņa mūs katru virzījusi būt uz skatuves, mācīties runāt un vadīt. To visu grūti izteikt vārdos, to visu, ko viņa mums ir devusi… Sirds aiztrīc no pateicības, jo tagad esam tik izglītoti, tik gudri, tik lepni un tik daudz esam piedzīvojuši… Tas ir apbrīnojami. Tik labi, ka ir Dzintra un mazpulks!

Viss, kas tika darīts un piedzīvots mazpulkā, nekad netiks aizmirsts. Spilgti atmiņā palikusi mana pirmā mazpulku nometne. Tiešām burvīga, tā norisinājās Īslīcē, tik daudz jaunu draugu un iespaidu. Neaizmirstamās sporta spēles, kurās cīnījāmies un centāmies sevi pierādīt sportiskā garā. Dažreiz gāja labāk,  citreiz sliktāk, bet mēs nekad nepadevāmies un neskumām, jo galvenais bija piedalīties, izjust un pārbaudīt pašiem sevi, pārbaudīt arī to, cik labi protam darboties komandā. Mazpulkos viss ir bijis tā vērts! Atpūsties un pavadīt laiku mēs pratām. Pratām arī rakstīt projektus, tie gan bija pamācību pilni! Jo tos vajadzēja mācēt arī aizstāvēt projektu forumos. Sirsnīgi, mīļi, radoši un neaizmirstami ir arī visi mazpulka „Taurenītis” pasākumi.

Satraucošākais mirklis manā mazpulcēn dzīvē ir Goda nominācijas saņemšana, ar to ļoti lepojos, jo šis augstākais mazpulku apbalvojums ir jānopelna, čakli strādājot. Tā es varu turpināt un turpināt stāstīt gan par mazpulku, gan par mazpulcēniem, gan par darbību, panākumiem un ieguvumiem, un protams arī par vadītāju.  Mēs esam labāki vien ar to, ka mums dots tik daudz, ka dota iespēja darboties mazpulkā!

Paldies, TEV, Dzintra!

Ar nepacietību gaidu mazpulka „Taurenītis” 10 gadu jubileju šī gada oktobrī.

Lai viss iet uz augšu, lai viss piepildās! Mazpulks, Dzintra, draugi ir un vienmēr būs manā sirdī!

Daira Landsberga,

Rēzeknes mazpulks „Taurenītis”

MANA DZIRKSTELĪTE… 01/04/2011

Lai gan pagājuši jau vairāk kā 5 gadi kopš aktīvas darbības mazpulkā, sirdī jūtos tam piederīga – savam Daugmales mazpulkam „Dzirkstelīte”. Un tieši šāds arī ir šis mazpulks – uguntiņa, kas nepārstāj degt. Tieši pretēji – dzirksteļo un turpina darboties bez apstājas. Tas, protams, ir ieguldītā darba un enerģijas rezultāts no vislabākās mazpulka vadītājas – Zinaidas Matisones puses.

Man mazpulks ir bijis kā otra skola, kurā iegūtas gan praktiskas zināšanas projektu rakstīšanā, gan arī daudz pozitīvu emociju un atmiņu – nometnes Latvijā un Zviedrijā, kā arī ražas skates un sporta spēles.

Lielus panākumus Latvijas Mazpulkam, čaklus mazpulcēnus un veselību Daugmales mazpulka vadītājai!

Ar cieņu,

Ieva Skuja

Daugmales mazpulks „Dzirkstelīte”